Elektroterapija ir dažādu strāvas veidu (galvaniskā jeb līdzstrāva, zemas vidējas vai augstas frekvences, mainīgas frekvences strāvas) lietošana medicīnā. Elektriskā strāva audiem tiek pievadīta caur elektrodiem, līdzstrāvu var pievadīt arī ar ūdens palīdzību, pielietojot vispārējas vai daļējas peldes Elektriskie kairinātāji tieši ietekmē šūnu membrānu potenciālu, un veicinot šūnas membrānas potenciālu maiņu (depolarizāciju) izraisa nervu vai receptoru uzbudinājumu.
Ar elektroterapiju mērķtiecīgi tiek izraisīta:
- Siltuma rašanās elektriskās strāvas ietekmes zonā;
- Sāpju mazināšana, kairinot nocioceptorus vai kavējot sāpju pārvadi;
- Nervu stimulācija, izraisot darbības potenciālu nervu šūnu membrānās;
- Muskuļu stimulācija (izraisot darbības potenciālu neiromuskulārajās sinapsēs).
Būtisks fizikāls parametrs elektroterapijā ir strāvas frekvence (strāvas virziena maiņa laika vienībā), kas tiek mērīta hercos (Hz), un 1 Hz ir viena svārstība sekundē. Atkarībā no strāvas frekvences tiek izdalītas zemas, vidējas un augstas frekvences strāvas.
Muskuļu stimulēšanai tiek izmantotas zemas frekvences strāvas (līdzstrāva vai zemas frekvences maiņstrāva). Tiek izmantotas strāvas ar nelielu strāvas stiprumu (1-50 mA). Strāvas pievadīšanai ķermenim parasti izmanto divus plakanus elektrodus, ko nostiprina uz ādas.
Elektrostimulācija tiek pielietota:
- Muskuļu atrofijas mazināšanā vai profilaksē (pēc ilgstošas imobilizācijas);
- Muskuļu spēka uzlabošanā rehabilitācijas laikā;
- Locītavu mobilitātes uzlabošanā;
- Muskuļu relaksācijā;
- Iegurņa muskulatūras stiprināšanā;
- Trofikas un muskuļu masas saglabāšanā pie perifērām denervācijām;
- Funcionālajā rehabilitācijā, lai uzlabotu lokomociju;
- Parēžu ārstēšanā pēc nervu operācijām;
- Trankutānā elektroneirostimulācijā;
- Pie centrālās nervu sistēmas traumām vai saslimšanām;
- Pie muguras smadzeņu traumām vai saslimšanām;
- Pie perifēriem neirāliem traucējumiem.
